IN ENGLISH


Dzirnavu iela 34a – 8,
Rīga LV-1010,
Latvija
Tālrunis: 67503730
Fakss: 67503729
e-pasts: iac@latnet.lv

 

Kā sadraudzēties ar daudzveidību: palīdzam pedagogiem starpkultūru saskarsmes un sadarbības veicināšanā

Pasaule kļuvusi aizvien kustīgāka un savstarpēji saistītāka. Cilvēki pārvietojas patīkamu (profesionālā izaugsme, mācības, nodarbinātības iespējas, ģimeņu apvienošanās utt.) un ne tik patīkamu (nemieri, politiskās represijas, dabas katastrofas utt.) iemeslu pēc, uz ilgāku vai īsāku laika posmu apmetoties dzīvot citā valstī. Bieži vien kopā ar vecākiem uz jauno dzīves vietu pārceļas arī skolas vecuma bērni, kuriem nepieciešams iekļauties jaunās mītnes zemes izglītības sistēmā un norisēs.

Par šiem jautājumiem tika  spriests un diskutēts ar tiem  pedagogiem un izglītības darba vadītājiem no visas Latvijas, kuri piedalījās IAC organizētajā projekta „Starpkultūru saskarsme, daudzveidība un tolerance” izvērtēšanas un sabiedrības informēšanas konferencē  2011. gada 16. jūnijā. Ar gandarījumu jāatzīst, ka, neskatoties uz vasaru un saspringto skolu darba tempu izlaidumu priekšvakara, konference bija ārkārtīgi kupli apmeklēta un dalībnieki bija aktīvi un patiesi ieinteresēti.

Vai starpkultūru saskarsmes un daudzveidības tēma ir aktuāla?

Izrādās, ka jā, pie kam aizvien vairāk. Konferences dalībnieki atzina, ka pedagogam svarīgi atcerēties, ka katrs, arī vietējie bērni un jaunieši, skolā ienāk ar savu un savas ģimenes pieredzi, uzskatiem, kultūru, vērtību sistēmu, izpratni par lietu un attiecību kārtību. Saskarsme ar jauno un atšķirīgo bieži var šķist biedējoša tieši tāpēc, ka kaut kas ir savādāk no līdz šim zināmā. Skola un klase kļūst par kultūru daudzveidību saskarsmes vietu, kur notiekošais tālāk iziet uz ģimenēm un kopienām un lielā mērā ietekmē valstī kopumā notiekošos procesus tolerantas un iekļaujošas vai sašķeltas un aizdomu pilnas sabiedrības virzienā. Tāpēc mūsdienu skolotājam aizvien vairāk jāspēj vadīt šīs daudzveidības savstarpējās attiecības tādā veidā, kas balstās uz savstarpēju cieņu un priekšplānā izvirza kopīgos mērķus un sadarbību to sasniegšanā. Šo uzdevumu aktualitāte uzsvērta arī Eiropas un Latvijas valsts līmenī.

Arī Latvijas valsts ir aktīvi iesaistījusies globālajās ekonomiskajās un politiskajās norisēs, līdz ar to Latvijā ik gadu iebrauc un apmetas uz dzīvi cilvēki no trešajām valstīm, t.i., valstīm , kas nav ES dalībvalstis. Mediji iebraucējus pārsvarā raksturo kā viesstrādniekus, tā netieši norādot, ka viņu uzturēšanās Latvijā ir epizodiska. Pretēji tam, PMLP dati liecina, ka lielākā daļa imigrantu Latvijā ierodas ģimenes apvienošanas nolūkā, tātad plāno pastāvīgu uzturēšanos valstī. Šādā veidā netieši radies negatīvais psiholoģiskais fons un reālās situācijas nepārzināšana uzņemošajā sabiedrībā, kavē un apgrūtina sekmīgu integrācijas procesu.

Latvijas pedagogiem nepieciešams atbalsts, lai pilnveidotu kompetenci darbam daudzveidīgā mūsdienu klasē, īpaši darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem. Tieši tāpēc Izglītības attīstības centra (IAC) īstenotais projekts, kas iespējams Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2009. gada programmas ietvaros ar Eiropas Savienības (75%) un Latvijas valsts budžeta (25%) finansējumu, ir tik noderīgs, tālākizglītības semināri bija labi apmeklēti un arī konferences laikā risinājās ieinteresētas un dzīvas sarunas.

Ko var izdarīt viens projekts?

Projekta vispārīgais mērķis bija trešo valstu valstspiederīgo integrācija Latvijas sabiedrībā, veicinot sabiedrības iecietību, toleranci un uzlabojot pedagogu kompetenci. Balstoties uz ilglaicīgām tradīcijām starpkultūru izglītības jomā un turpinot 2010. gadā aizsākto darbu projekta „Skolotāju profesionālās kompetences pilnveide starpkultūru izglītībā” ietvaros, IAC komanda ir pārliecināta, ka viens no visefektīvākajiem šāda mērķa sasniegšanas ceļiem ir gan atsevišķu pedagogu, gan ikvienas izglītības iestādes kā sistēmas kapacitātes celšana labvēlīgas, iekļaujošas vides veidošanai, kurā ikviens jūtas pieņemts, kas ļauj ikvienam mācīties, attīstīties, dalīties, ņemt un dot, lai veidotu stingrus pamatus savai nākotnei. Šāda sekmīga pedagoga un izglītības iestādes darbība var notikt tad, ja tā balstās uz zināšanām un prasmēm starpkultūru komunikācijas jautājumos un zināšanas un prasmes tiek pārvērstas ikdienas darbībās.

Projekta ietvaros tika pilnveidota 2010. gadā izveidotā un aprobētā mācību programma „Skolotāju profesionālās kompetences pilnveide starpkultūru izglītībā”, notika virkne profesionālās pilnveides pasākumu 5 Latvijas reģionos, kā arī tika pārstrādāts metodiskais materiāls „Starpkultūru saskarsme”, kas turpmāk ikvienam interesentam būs pieejams IAC mājaslapā www.iac.edu.lv Gan tālākizglītības programmā, kuras apgūšanai var pieteikties IAC, gan metodiskajā materiālā ietvertas šādas saturiskajām jomas:

  • Kas ir starpkultūru komunikācija
  • Kultūras aspekts starpkultūru komunikācijā;
  • Komunikācija daudzvalodu vidē;
  • Starpkultūru saskarsmes pedagoģiskie un psiholoģiskie aspekti;
  • Starpkultūru izglītība;
  • Starpkultūru komunikācijas sociālais aspekts;
  • Skola kā sociāla sistēma

Paliekošs projekta rezultāts būs IAC izstrādātais metodiskais materiāls „Starpkultūru saskarsme”, kas iecerēts, lai rosinātu pedagogus praktiķus domāt, meklēt iespējas un risinājumus savā klasē un skolā, vērīgāk ieklausīties skolēnos, palūkoties ārpus skolas, meklēt racionālus, radošus un darboties spējīgus risinājumus, lai apkārt esošā daudzveidība būtu resurss un ieguvums veiksmīgai un harmoniskai indivīda un visas sabiedrības attīstībai.

Konteksta iepazīšana Latvijas un pasaules mērogā

Konferences darba kārtība bija veidota ar domu, lai dalībnieki salīdzinoši īsā laika posmā iegūtu maksimāli daudz informācijas, kas var palīdzēt viņu profesionālajā darbībā, kā arī personīgās attieksmes un paradumu veidošanā.

Baltijas sociālo zinātņu institūta pētniece Iveta Ķešāne sniedza izsmelošu un analītisku pārskatu „Trešo valstu valstspiederīgie Latvijā: vispārējs situācijas raksturojums”, kas apkopoja gan faktus, gan dziļi cilvēcīgu personisko stāstu piemērus, jo aiz katra skaitļa ir cilvēku dzīves, izjūtas un likteņi. PP prezentācija Imigranti Latvijā: Iekļaušanās iespējas un nosacījumi.

Savukārt Ērika Pičukāne iepazīstināja klātesošos ar citu, šajā gadījumā Latviešu valodas valsts aģentūras īsteno projektu ietvaros izstrādātajiem materiāliem. Šim stāstam bija labā un sliktā ziņa: materiāli ir labi un profesionāļi par tiem izrāda lielu interese, taču piekļūšana tiem ir ierobežota, jo projektu ietvaros tie publicēti tikai ierobežotā skaitā.

Inese Muižniece analizēja tālākizglītības programmas apgūšanas noslēgumā veiktā dalībnieku tolerances mērījuma rezultātus. Arī tie apstiprina, ka visvairāk baidāmies no nezināmā, no savām iedomām un sabiedrībā klīstošiem mītiem. Tieši tie Latvijas reģioni, kuros joprojām ikdienā sastopama mazāka iedzīvotāju daudzveidība, ir piesardzīgāki savos izteikumos un prognozēs par labas sadzīvošanas un sadarbošanās iespējamību.

Aijas Kalves uzstāšanās atgādināja valodas un kultūras būtisko lomu saskarsmes procesā un iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Ar ko sākam – ar to, kā atšķiramies, vai to, kas mums kopīgs? Kā balstīties uz kopīgo, lai palīdzētu iepazīt un apgūt jauno? Cik nozīmīgi saņemt atbalstu dzimtās valodas apguvei, lai sekmīgi un ar prieku spētu apgūt nākamās.

Savukārt Aija Tūna mudināja dalībniekus paskatīties ārpus pedagoģiskās darbības lauka. Izrādās, ka biznesa pasaule jau 70. gados pievērsās dažādības menedžmenta nepieciešamībai, un pedagogi no šis jomas var daudz ko mācīties. Biznesa pieeja māca, cik būtiska ir daudzveidīgu cilvēku grupu un indivīdu vajadzību ņemšana vērā, lai ļautu labāk sabalansēt konkrētas vajadzības ar darba uzdevumiem un atbildībām tādā veidā, lai abas puses ir ieguvēji. Šajā atziņā, iespējams, nomainot dažus terminus, vērts ieklausīties arī pedagogiem, attiecinot to uz savu ikdienas saskarsmi ar skolēniem un viņu ģimenēm. Dažādības vadība ir uz nākotni orientēta un vērtībām balstīta stratēģijas, saziņas un vadības procesu aktīva un apzināta attīstīšana. Tā pieņem un izmanto noteiktas dažādības un atšķirības kā organizācijas potenciālu. Efektīvi organizēta dažādība kļūst par organizācijas – arī ikvienas skolas -pievienoto vērtību. PP prezentācija Dažādā daudzveidība: izaicinājumi un iespējas.

Konferences otrajā daļā dalībnieki aktīvi strādāja grupās, lai tuvāk iepazītu programmu „Skolotāju profesionālās pilnveide starpkultūru izglītībā” un konferences noslēguma daļā iepazīnās ar pārveidoto metodisko materiālu, diskutējot par turpmāko sadarbību un to, kā izplatīt saņemto informāciju un sekmēt projektā pausto ideju ilgtspēju.

Ko tālāk?

Konferences noslēgumā dalībnieki atzina, ka gan noslēguma konference, kurā izskanējušas saturiski vērtīgas un pārdomas rosinošas prezentācijas, gan projekts kopumā radījis vēlmi ķerties pie darba un likt lietā jaunās zināšanas. Kā izteicās kāda no pedagoģēm, „tas ir stimulējošs izaicinājums manai profesionālajai varēšanai un manai personīgajai spējai būt atvērtai un tikt no vārdiem līdz konkrētai rīcībai.” Dalībnieki atzina, ka ir ļoti aktuāli ar starpkultūru izglītības un dažādības vadības jautājumiem iepazīstināt visus Latvijas pedagogus, jo situācija mainās, cilvēki pārvietojas visos virzienos. Izpratne par pasaules daudzveidību palīdz mums labvēlīgāk uzņemt tos cilvēkus, kuri ierodas Latvijā, un vienlaikus tā palīdz arī Latvijas bērniem un jauniešiem, kuri dodas ārpus valsts un saskaras ar citām kultūrām ekskursijas, mācību brauciena vai darba dzīves ietvaros.

Ikdienas steigā, priekos un rūpēs svarīgi atcerēties, ka daudzveidība ir ieguvums, nevis šķērslis, tā mūs neapdraud, bet rada iespējas; ka mūsdienu dinamiskajā pasaulē jāizmanto ikviena iespēja bagātināties no citām kultūrām, vienlaikus ieliekot kopējā krājumā arī savu pienesumu. No personīgām izvēlēm veidojas sistēmiskas pieejas, kas dziļi un paliekoši ietekmē cilvēka un sabiedrības labsajūtu un sekmes.

Mēs nevaram izolēties no realitātes un ignorēt to; mums jāiemācās iet līdzi laikam, saglabājot pamatvērtības un atsakoties no savu laiku nodzīvojušiem uzskatiem un normām, kas no tradīcijām kļuvuši par stereotipiem. Ne velti saka, ka ikviena dogma reiz bijusi jauninājums un ikviena revolucionāra ideja ar laiku kļūst par normu, līdz pārvēršas par dogmu, kas traucē tālākai attīstībai.

Mūsu pašu spēkos ir veidot realitāti, kurā mēs dzīvojam kopā ar saviem līdzcilvēkiem. Skolotāja rokās ir milzu vara, kas ļauj padarīt skolēna dzīvi laimīgu vai nožēlojamu, ielikt stiprus pamatus tālākajam dzīves ceļam un drosmi doties šajā ceļā vai veidot šaubu pilnu izpildītāju, kuram būs grūtības atrast savu vietu pasaulē, kurā no darba ņēmējiem aizvien vairāk jākļūst par darbu radītājiem, kur dažādība ir bagātība un atvērtība pārmaiņām ir izdzīvošanas priekšnosacījums.