IN ENGLISH


Dzirnavu iela 34a – 8,
Rīga LV-1010,
Latvija
Tālrunis: 67503730
Fakss: 67503729
e-pasts: iac@latnet.lv

 

Projekts „Starpkultūru saskarsme, daudzveidība un tolerance”

Nr. IF/2009/3.1./7

Projekts tiek īstenots Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2009.gada programmas ietvaros ar Eiropas Savienības (75%) un Latvijas valsts budžeta (25%) finansējumu.

Aktualizēta pedagogu profesionālās pilnveides programma „Skolotāju profesionālās kompetences pilnveide starpkultūru izglītībā”

 

 

Projekta izglītojošajos pasākumos pedagogi apgūst aktualizēto pedagogu profesionālās pilnveides 36 stundu A tipa programmu „Skolotāju profesionālās kompetences pilnveide starpkultūru izglītībā” (Programmas saskaņojums ar IZM Nr.331).

Programma adresēta skolotājiem, klašu audzinātājiem un skolas atbalsta personālam un speciālistiem, kuri strādā dažādos izglītības posmos: pamatizglītībā, vispārējā vidējā un profesionālajā izglītībā. Programma un mācību metodiskie materiāli paredzēti skolotājiem, kuri pārstāv dažādas kultūras un tradīcijas, kā arī tiem profesionāļiem, kuriem ir vēlēšanas un interese apgūt starpkultūru komunikācijas programmu un nodot savas zināšanas citiem skolotājiem, skolēniem, viņu vecākiem un vietējai sabiedrībai.
IAC projekta komanda aicina izglītības speciālistus apgūt šo programmu un būt atvērtiem starpkultūru videi, jo starpkultūru izglītība ir domāta mums pašiem, tā parāda, kā uztveram cilvēkus, savus draugus un to, kā strādājam kopā, lai veidotu vienotu sabiedrību.

Programmas saturiskie bloki:
Kas ir starpkultūru komunikācija? Viena no iespējamām atbildēm uz jautājumu, kas ir starpkultūru komunikācija, ir P. Kāsa (Pierre Casse) skaidrojums: “komunikācija ir .. process, kura laikā divi indivīdi cenšas apmainīties ar idejām, izjūtām, simboliem,.. nozīmi un jēgu”, savukārt starpkultūru komunikācija ir “..process, kura laikā divi indivīdi, kuri nepārstāv vienu un to pašu kultūru, cenšas apmainīties ar idejām, izjūtām, simboliem,.. nozīmi un jēgu”. Tā kā viņi nepieder vienai un tai pašai kultūrai, tas nozīmē, ka viņiem var būt atšķirīgi uzskati, izjūtas, uzvedības paradumi. “Tas padara komunikācijas procesu daudz sarežģītāku un interesantāku, nekā mums liekas.”
Šajā blokā apskatīts starpkultūru komunikācijas jēdziens un tā saistība ar Latvijas situāciju, kur dažādos valsts reģionos klasēs ar mazākumtautību un latviešu mācību valodu mācās dažādu tautību un rasu skolēni. Tematiskā bloka saturs atklāj daudzveidīgos starpkultūru komunikācijas aspektus, īpaši akcentējot valodas, kultūras, sociālo un pilsonisko aspektu ietekmi uz pedagogu un skolēnu pašsajūtu skolā, kā arī skolēnu mācību sasniegumiem.

Starpkultūru komunikācijas pedagoģiskie un psiholoģiskie aspekti. Šajā blokā tiek piedāvāti metodiskie ieteikumi, kā noskaidrot situāciju klasē, veidot pozitīvu sadarbības klimatu, nepieļaut konfliktsituāciju veidošanos un risināt esošās problēmas. Programmā iekļauti piemēri, kā modelēt risinājumus dažādām ikdienas darbā sastopamām starpkultūru komunikācijas situācijām. Apgūstot šo bloku, pedagogiem ir iespēja pārdomāt savu personīgo un profesionālo pieredzi, un meklēt jaunus veidus, kā padarīt jēgpilnāku, efektīvāku un arī patīkamāku savu un savu skolēnu saskarsmi.

Valodu vide. Programmas dalībniekiem tiek dota iespēja analizēt daudzveidīgas situācijas klasē, kas var būt saistītas ar daudzu valodu klātbūtni. Tiek sniegti metodiski ieteikumi un rekomendācijas, kā sniegt efektīvu atbalstu skolēniem, kuriem ir cita dzimtā valoda, klasē ar latviešu mācībvalodu. Apgūstot šo bloku, pedagogi uzzina dažādas teorijas un pieredzes sekmīgai daudzvalodības sekmēšanai un gūst iespēju diskutēt par to, kas vislabāk atbilst situācijai.

Kultūras aspekts starpkultūru komunikācijā. Tematiskais bloks veltīts dziļākai kultūras jēdziena izpratnei un piedāvā paņēmienus, kā sekmēt savstarpēju iepazīšanos ar dažādām kultūrām klases vidē. Metodiskie ieteikumi iesaka, kā veicināt iepazīšanos ar citu tautu kultūru, īpašu uzmanību veltot iespēju piedāvāšanai skolēniem, kuri pārcēlušies no citām valstīm, kā toleranti uztvert dažādību kā resursu, saglabājot savas tautas kultūras vērtības. Šo bloku apgūstot, pedagogi dziļāk iepazīst dažādus argumentus, mācās attiecināt tos uz savu darbību mūsdienu mainīgās pasaules kontekstā un apgūst paņēmienus, kā sekmēt savstarpēju iepazīšanos ar dažādām kultūrām klases vidū.

Starpkultūru komunikācijas sociālais aspekts veidots, tā, lai programmas dalībnieki labāk izprastu viesstrādnieku, bēgļu, patvēruma meklētāju un repatriantu situāciju, spētu saskatīt iespējamās problēmas un zinātu, kā palīdzēt šiem cilvēkiem integrēties Latvijas sabiedrībā. Uzmanība tiek pievērsta daudzveidīgajām identitātēm mūsdienu pasaulē, dažādām indivīda lomām sabiedrībā, iespējām apzināti mainīt savu statusu un uzlabot savas dzīves kvalitāti. Apgūstot šo sadaļu, iespējams labāk izprast viesstrādnieku, repatriantu un trešo valstspiederīgo situāciju.

Starpkultūru komunikācijas pilsoniskais aspekts. Programmas ietvaros tiek sniegti ieteikumi, kā ikdienas situācijās iespējams veicināt aktīvas dzīves pozīcijas veidošanos, kā ieinteresēt cilvēkus par valstī notiekošajiem procesiem un mudināt tajos aktīvi iesaistīties. Tiek piedāvātas daudzveidīgas metodiskas pieejas līdzdalības sekmēšanai un dažādu konkrētu aktivitāšu organizēšanai. Rezultātā pedagogi pilnveido savas prasmes, kā ikdienas situācijā iespējams veicināt aktīvas dzīves pozīcijas veidošanos, kā ieinteresēt cilvēkus par valstī notiekošajiem procesiem un mudināt tajos aktīvi iesaistīties.

Skola kā sociāla sistēma. Tematiskais bloks rosina izzināt iespējas, kā savas klases un skolas situācijas izpēte veicina iesaistīšanos un starpkultūru komunikācijas jautājumu risināšanu. Dalībnieki pilnveido prasmes izstrādāt sistēmisku pieeju starpkultūru komunikācijai, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu ikvienas skolas izglītības programmā, mācību priekšmetu apguvē un katras klases, un indivīda ikdienā. Apgūstot šo sadaļu, pedagogi uzzina, kā savas klases un skolas situācijas izpēte veicina iesaistīšanos un starpkultūru komunikācijas jautājumu risināšanu.